Vasaras Randiņš: Ceļojums pa Latvijas skaistākiem muzikas momentiem!

Jūnija mēnesa pēdejās nedēļas vidū, bariņš drošsirdīgi un jautrību meklējoši tautieši sanāca atbalstīt “Palīdzība Latvijai” rikoto “Vasaras Randiņu”. Tas notika Maijas Velmes-Meyer un Ronalda Meyer majās, sauktajās "Wolf Run" mājas, Toronto arpilsētā Stouffeville.

Kaut nešaubijamies, ka Maijas gatavotās elegantas uzkodas būs garšīgas un ka iespēja pavadīt vakaru viņas skaistajā mājā un darzā būs neapšaubāmi omulīgi un pilna atpūtas, mes tomēr nebijām sagatavoti uz to cik pasakaini tas vakars noritēs un arī noritēja. No rikotāju puses vakars nevarēja labāk izdoties! Nu, vienīgi laiks varēja būt drusku siltāks! Šis privātais koncerts kas notika skaistā mežainā apkaimē un jaukas kompānijas vidū atstāja visiem neaizmirstamu atmiņu un pie tām vel atbalstija komitejas "Palīdzība Latvijai" augošo un nepieciešamo darbu. 

Pasaules internets maz ko varēja pastāstīt par radošo ansambli "Mūza" no Latvijas. Tik zinājam ka ansamblis bija izveidots ar nolūku apceļot Ziemeļamēriku un ka ansamblis sastāveja no diviem aktieriem un četriem muziķiem. Ansambļa muziķi bija Anris Ivanovskis (fagots), Nina Rasmussena (flauta), Pēteris Endzelis (obojs) un Andris Poga (klavieres). Aktieri kas piedalijās bija tautas apbalvota Inga Siliņa un Aigars Apinis. 

Pa lēnītām ar Aigara pieteikšanu uzzinājam visādus interesantus anekdōtus par mūsu viesiem kuri ir visi savā reizē spēlējuši  Nacionālās Operas uzvedumos un visi apbalvoti vai nu Latvijā vai arī ārzemēs par izcilu mākslu. Pēteris Endzelis, grupas vadītājs un dibinātājs, stāstija, ka "muzikālie gabali ko gribam spēlēt ir tādi ko varbūt tautieši nav vel dzirdējuši un kurus mūsuprāt ir nepieciešami saglabāt, lai tos tauta neaizmirst!"

Un neaizmirstāmi tie bija! Ipašs neaizmirstams bija Emīla Dārziņa 'Melanholiskais valsis' ko tikai atklāja pēc Emīla Dārziņa nāves 1910.g. un kurš skaitās vienīgais saglabātais orķestru gabals ko Dārziņš ir komponējis. Vairums cilvēku pazīst Dārziņu no viņa korāla darbiem un viņa vienīgās operas "Rožainās Dienas".

"Melanholiskais Valsis" bija tik mierinošs un viegls, ka klausītāji jutās aiznesti uz pavisam citu pasauli. Nav brīnums, ka lūdza, lai to atkarto vakara beigās. Lūgumu izpildija!

Bet "Melanholiskais Valsis" nebija vienīgais gabals par ko jūsmojam. Pirmā daļa, tā saucamā "klasiskas muzikas daļa", arī ietvēra Adolfa Skultes skaisto "Muzikālas Pardomas" flautai un klavierēm un Dārziņa "Teici to stundu, to brīdi" obojam un klavierem. Jāna Mediņa, Andrēja Jurjāna, Romualda Kalsona un Jāzepa Vītola darbi tālak paplašināja šo pirmo koncerta daļu, ko atceramies kā bagātu un daudzveidīgu.

Kad ļaudis bija apēduši pārpalikušas Maijas Velmes vienreizējās uzkodes, iedzeruši kafiju, un gaiši zilas debesis bija pārvērtušas par tumšu zilām debesīm ar iespraustu zvaigzni vidū, sekoja otrā daļa - muzikālie teātra darbi. Tur bija Ingas Siliņas un Aigara Apina dueti no iemīļotām Blaumaņa lugām, "Skroderdienas Silmačos" un "Trīnes Grēki". So lugu muziku komponējuši, respektīvi, Aleksandrs Bumanis un Ivars Vigners. Dziesmas prasija ka sitam plaukstas un bija tik iepriecinošas, ka vakara beigās sajūtam, ka esam parceļojuši itin visas cilvēku emocijas stūrīšus. Patiesībā bijam ceļojuši tikai 
pa Latvijas skaistākiem muzikas momentiem!